Ienākt / reģistrēties

Jaunumi likumdošanā attiecībā uz augu mēslošanu

Strauji tuvojas pavasaris. Lauksaimnieki sāk rosīties un aktīvi plāno jauno sezonu. Daudzi gādā minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Lopkopji gaida, kad varēs sākt tukšot mēslu krātuves!  Taču stājušās spēkā vairākas jaunas prasības jau zināmajos noteikumos, un klāt nākuši jauni noteikumi, kas zināmā mērā ierobežo lauksaimnieku brīvu rīcību lietojot mēslojumu, īpaši slāpekli saturošo. Īsumā par būtiskākajām izmaiņām.

Izmaiņas MK noteikumos Nr.834 „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem."

1) Uz biogāzes ražotņu fermentācijas atliekām jeb digestātu tiek attiecinātas tādas pašas prasības kā kūtsmēsliem – uz vienu hektāru  nedrīkst iestrādāt vairāk par 170 kg N tīrvielā. Apjomu aprēķina, pamatojoties uz slāpekļa daudzumu kūtsmēslos un digestātā. Aprēķiniem jāizmanto noteikumu 2.pielikuma informācija par kūtsmēslu ieguves apjomu un slāpekļa saturu tajos. Drīkst izmantot kūtsmēslu un digestāta analīžu rezultātus, kurus izsniegusi mēslošanas līdzekļu jomā akreditēta laboratorija. Paraugi analīzēm jāņem pirms kūtsmēslu vai digestāta krātuves iztukšošanas.

2) Digestāts, tāpat kā pakaišu kūtsmēsli, pēc izkliedēšanas augsnē jāiestrādā ne vēlāk kā 24 stundu laikā, šķidrie kūtsmēsli un virca 12 stundu laikā. Taču ir izņēmums, ja digestātu, šķidrmēslus un vircu izmanto kā papildmēslojumu.

3) Īpaši jutīgajās teritorijās ir mainīti atļautie mēslošanas līdzekļu izkliedes laiki:

  • no 20.oktobra līdz 15.martam (zālājiem – no 5.novembra līdz 15.martam) neizkliedē nekāda veida kūtsmēslus un digestātu;
  • no 15.septembra līdz 15.martam (ziemājiem – no 15.oktobra līdz 15.martam) neizkliedē slāpekli saturošus minerālmēslus;
  • lietojot mēslošanas līdzekļus, nedrīkst pārsniegt noteikumu 3.pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas.


4) Šo noteikumu 3.pielikuma maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas ietver visu mēslošanas līdzekļu veidu (kūtsmēsli, digestāts, minerālmēsli) slāpekļa kopējo normu.
Lai šādu prasību nodrošinātu, saimniecībām, kuras atrodas “Īpaši jutīgo teritoriju robežās” jāsagatavo katra lauka mēslošanas plāns. Mēslošanas plānu kopsavilkums Valsts augu aizsardzības dienestā ir jāiesniedz līdz 15.maijam. Sagatavojot kultūraugu mēslošanas plānu, jāizmanto augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) dati vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati, kas balstīti uz augšņu analīžu rezultātiem akreditētā laboratorijā. Kartēšanas dati un augšņu analīžu rezultāti nedrīkst būt vecāki par pieciem gadiem un iepriekš minētos datus glabā vismaz piecus gadus;

MK noteikumu Nr.1056 “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība” 2.nodaļa.

Šie noteikumi attiecas uz visām saimniecībām, ne tikai uz Īpaši jutīgo teritoriju, kur daļa nosacījumu jau kopš 2007. gada tiek ievēroti un ir labi zināmi. Būtiskākās no prasībām, kuras lauksaimniekiem būs jāizpilda:

  • Jāizstrādā mēslošanas plāns katram saimniecībā audzētajam kultūraugam balstoties uz augšņu analīžu vai augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem (ne vecāki par 7 gadiem). Laukkopības saimniecībām (kas nav reģistrētas kā integrētās saimniecības) 2016.gadā augšņu analīzēm vai augšņu agroķīmiskai izpētei jābūt veiktām vismaz 15% no kopējām platībām (pakāpeniski, līdz 2022.gadam, “pārbaudīto” augšņu platības jāpalielina līdz 100%).
  • Jāveido lauku vēstures kā uzskaites sistēmas (tajās norādāmā informācija izlasāma MK noteikumos Nr.1056), kurās apraksta visas uz lauka veiktās darbības, lauku apskatēs redzēto, tādējādi pamatojot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Profilaktiski fungicīdu smidzinājumi (izņemot atsevišķus gadījumus, piemēram, rapsim baltā puve) integrētajā saimniekošanā nav pieļaujami – ir jābūt redzamiem simptomiem, veicinošiem apstākļiem, kas attaisno/ pamato fungicīda izmantošanu. Šie paši aspekti jāievēro arī citu augu aizsardzības līdzekļu pielietošanai – kukaiņu skaitam jāsasniedz “kritisko slieksni”, izvēlētais herbicīds ir atbilstošs sastopamām nezāļu sugām u.tml.
  • Jāievēro labas lauksaimniecības prakse,  piemēram, augu maiņa (rapsis vienā laukā ne biežāk kā reizi 4 gados, pupas un citi pākšaugi – ne biežāk kā reizi 3 gados, vienu graudaugu sugu vienā laukā ne ilgāk par 3 gadiem pēc kārtas); izmanto kodinātu graudaugu sēklas materiālu ar pārbaudītu dīgtspēju; rapša un kukurūzas audzēšanai izmanto sertificētu kodinātu sēklas materiālu; u.c.

Vēlam pacietību jauno prasību izpildē ikvienā saimniecībā! Konsultējieties ar agronomiem par jums piemērotāko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izvēli. Taču jāatceras, ka turpmāk katra izvēle būs jāpieraksta, lai spētu pamatot attiecīgajām kontrolējošām institūcijām.

Uz ziņu sarakstu