Ienākt / reģistrēties

Ziemāji pārziemojuši labi!

LATRAPS agronomi par to, kā pārziemojuši sējumi un uzsākti pavasara darbi.

Ģirts Ozols.

Pārziemošanu vērtēju kā labu, it īpaši Zemgalē un Kurzemē. Laikus sētie rapši ir ļoti labi, vēlu sētie - vietām problemātiski.

Arī meža dzīvnieki ir veikuši savus postījumus. Esmu redzējis jau pārsētus laukus, un arī tādus, kas, visticamāk, tuvākajā laikā tiks pārsēti - tiesa mazās platībās! Pārsvarā ziemas rapši ir labi un vienmērīgi, cerams, ka gaidāmās salnas neieviesīs korekcijas!

Ziemas kvieši ir pārziemojuši labi, bet rudens sausuma dēļ, liela daļa lauku ir ļoti nevienmērīgi, vietām ar mazu augu skaitu.

Pateicoties vēsajam pavasarim un pēdējā laika nokrišņiem - augi cero, un ir pārliecība, ka arī retākajās vietās viss būs kārtībā!

Adrija Mazure.

Kurzemē visi sējumi ir labi pārziemojuši. Rudenī laikus iesētajam ‘Edvinam’ jau nepieciešams pirmais augšanas  regulators, ‘Skagen’ gan vēl jāpagaida. Pirmais virsmēslojums ziemas rapšiem arī uzlikts – liela daļa saimnieku izvēlējās kompleksos NPK, daži paspējuši jau izkliedēt pirmo slāpekļa virsmēslojuma devu. Daži jau paspējuši veikt pirmo smidzinājumu ar mikroelementiem, pamatā izvēloties boru saturošos. Ziemas rapšos jau konstatēts smecernieks, taču pagaidām nav daudz un ir mazkustīgs. Sākoties siltākam laikam, iespējams, būs jāveic smidzinājums ar insekticīdu.

Ziemas rapšu platības ir apmēram tikpat daudz kā pērn. Vasarājus sēj arvien mazāk - apmēram 30 %, ziemāji ieņem arvien pastāvīgāku vietu. Pupu sējumi arī īpaši nepieaug, audzētāji nostabilizējušies, vairs īpaši neeksperimentē. Saimnieki paspējuši iesēt auzas un nedaudz vasaras kviešus.

Rita Vaikule.

Daugavpils apkārtnē ziemāji labi pārziemojuši. Īpaši skaisti ir laikus – septembra sākumā iesētie kvieši. Rapšus nedaudz pabojājušas stirnas, bet nu jau tie sāk atdzīvoties. Pirmais slāpekļa virsmēslojums tika intensīvi kaisīts, vismaz tur, kur varēja uzbraukt uz lauka. Šķiet, ka šogad pavasaris atnācis ātrāk nekā citus gadus, un esam gatvi lauku darbiem, jo minerālmēslus sākām saimniekiem piegādāt ātrāk nekā parasti.

Zane Liepiņa.

Aizkrauklē viss ir pārziemojis ļoti labi, izņemot atsevišķās vietās, kur uz laukiem ilgi gulēja lāmas. Ziemas rapši pie mums jau rudenī uz ziemošanu devās ļoti labi, tāpēc arī tik labs rezultāts. Zemnieki to novērtē, tāpēc jau tagad lielākā daļa pirmo slāpekļa virsmēslojumu un arī amonija sulfātu ir izkliedējuši.

Rudzi (īpaši hibrīdie) jau no rudens labi sacerojuši un izskatās ļoti skaisti.

Šopavasar zemnieki vairāk sēj zirņus. Arī tie, kas agrāk mēģināja pupas, pāriet uz zirņu audzēšanu. Diemžēl arvien vairāk par sevi atgādinās kaitēkļi, pret kuriem būs jācīnās, ja gribēs izaudzēt kvalitatīvu produkciju. Vairāk būs arī vasaras rapšu. Saimnieki pārliecinājušies par Clearfield vasaras rapšu priekšrocībām, proti, var izvēlēties vispiemērotāko laiku herbicīda izsmidzināšanai saspringtajā pavasara periodā.

Pēteris Stanka.

Gala vārdu par to, kā sējumi pārziemojuši Latgalē  un Vidzemes austrumdaļā, varēs teikt pēc Lieldienām, kad sinoptiķi sola bargu salu. Diemžēl ir bijuši atsevišķi gadi, kad labi pārziemojušus sējumus, īpaši rapšus, nokož pēkšņi uznākušais pavasara sals. Pagaidām sējumi vēl izskatās vārgi, tāpēc daudzi steidz tos piebarot ar slāpekļa minerālmēsliem. Redzēsim, vai tas nebūs pastiprinājis sala ietekmi.

Rapši, lai gan šur tur izkrituši, kopumā labi saglabājušies.

Sējumu struktūra īpaši pa gadiem nav mainījusies – taču Latgalē sējumi ir ļoti atšķirīgi. Ja prognozētais sals mūs tomēr neķers, būs labs gads!

Rūdis Romanovs.

Mūsu pusē – ap Madonu, pārziemošana bija atkarīga no rudens sējas – jo vēlāk un sausākā augsnē iesēts, jo sliktāks skats pavasarī. Agrās ziemas kviešu šķirnes gan cero pilnā sparā, diemžēl netiekam pie augu augšanas regulatora smidzināšanas, jo vietām uz laukiem ir peļķes.

Ziemas rapšu ir maz – rudenī vienkārši nepaspēja iesēt. Taču tie, kas iesēti, pārziemoja labi, arī tie, kas bija tikai divu lapu stadijā, un kuriem bija vislielākais risks izkrist. Tikai atsevišķos laukos, kur vējš nopūtis sniegu, rapši izsala. Vēl gan pastāv risks, ka lauku ieplakās, pēdējam sniegam lēnām kūstot, rapši izslīks.

Daļa saimnieku, apbraucot ieplakas, pirmo virsmēslojuma devu jau izkaisījuši. Gatavojas amonija sulfāta izkliedei.

Iesēti pirmie zirņi un pupas. Saimnieki sasparojušies vasaras rapšu sējai. Rapšu cenas fiksētas labas, un Clearfield rapsis dod cerības izaudzēt arī labu vasaras rapšu ražu.

Rūdolfs Jaks.

Zemgalē visi ziemāji ir pārziemojuši, un no sala nav cietuši. Izņēmums – ļoti vēlu sētie kvieši, par kuriem jau rudenī bija skaidrs, ka lielas cerības var nelolot.

Zemgalē pavasaris iestājās agri – jau ap 16. martu, taču nu jau pagājis mēnesis, un straujā attīstība ir sabremzējusies. Agrās ziemas kviešu šķirnes ‘Edvins’ un ‘Ramiro’ jau labi sacerojušas un sāk stiepties uz augšu. Daži saimnieki jau paspēja veikt pirmo smidzinājumu ar pirmo augu augšanas regulatoru, bet tiem, kuri nepaspēja, jāgatavojas – jo tiklīdz iestāsies labvēlīgāki laika apstākļi, smidzinājums jāveic. Vidējām un vēlīnām kviešu šķirnēm gan attīstība nepaspēja sasniegt cerošanu. Bažas varētu radīt apstāklis, ja pēkšņi strauji iestājas silts laiks un cerošana vairs nenotiktu.

Arī nezāļu nav tik daudz, kā citos pavasaros, tāpēc herbicīdu lietošanu vēl var rūpīgi pārdomāt, izvēloties piemērotāko.

Ziemas rapšos jau konstatēti stublāju smecernieki – no viena līdz trim kukaiņiem uz viena auga. Pagaidām gan nav pamata bažām, jo kamēr gaisa temperatūra nepārsniedz 10 oC, smecernieks ir neaktīvs un oliņas nedēj. Gaisa temperatūrai strauji paaugstinoties, noteikti būs jāveic smidzinājums ar kādu no pieskares insekticīdiem.

Kopumā, novērtējot situāciju Zemgalē, varu teikt – ražas potenciāls ir labs. Rapšiem, atbilstoši  kopjot – mēslojot un lietojot augu aizsardzības līdzekļus – var prognozēt ļoti labu ražu. 

Uz ziņu sarakstu