Ienākt / reģistrēties

Stājas ceļā Vācijas kviešiem! (Lietišķā Diena)

Eksports ir slūžas, kas paņem lieko produkciju, kura nav nepieciešama Latvijā, un līdz ar to nodrošina zemniekiem adekvātu tirgus cenu.

Patlaban graudu cenas ir ļoti labvēlīgas un, ņemot vērā pasaules pieaugošo ēstgribu un apetīti, prognozēts, ka tās turēsies pašreizējā līmenī un ar nelieliem kritieniem virzīsies uz augšu. Tas nozīmē, ka pie šādām cenām arī Latvijas zemniekiem atmaksājas nopietni nodarboties ar graudkopību. «Mums ir iespēja tuvākos gados graudu kopražu vismaz dubultot. Vietējā tirgus graudu patēriņš ievērojami nepieaugs, kas nozīmē, ka eksports varētu četrkāršoties vai pat pieckāršoties,» par graudkopības nozares nākotnes attīstības tempu stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS izpilddirektors Edgars Ruža. Graudi ir tirgus vairumtirdzniecības prece, kuras cenu nosaka birža un dažādi globāli nosacījumi, līdz ar to – tie kļuvuši bezpersoniski, gluži tāpat kā nafta vai zelts. LATRAPS eksporta tirgi ir visas tās valstis, kurās pārtikā un lopbarībā tiek patērēti graudi. Kooperatīvs lielākoties izmanto lielo pasaules treideru piedāvātos pakalpojumus, bet tam ir arī vairāki tiešie kontakti, piemēram, ar Spānijas, Itālijas, Lielbritānijas un Holandes graudu pārstrādātājiem. Līdz ar prognozēto graudu kopražas pieaugumu nākotnē iecerēts strādāt vēl aktīvāk un meklēt darījumu partnerus Eiropas dzirnavās. Tiesa, ekonomiskās situācijas attīstība vai kritumi Eiropā var ieviest korekcijas un, iespējams, LATRAPS izvērtēs, vai labāk sadarboties ar darījuma partneriem pa tiešo, vai tomēr izmantot treiderus kā starpniekus, kuri uzņemsies darījumu risku.

Starta signāls bija vienāds

LATRAPS ir zemniekiem piederošs un viņu intereses pārstāvošs uzņēmums, caur kuru viņi mēģina sevi apgādāt, iekarot vietējo vai eksporta tirgus un gūt peļņu. Šādas kooperatīvu sabiedrības idejiskā būtība tiek piekopta visā pasaulē, jo tikai tādā veidā lauksaimniecība spēj pastāvēt. Zemnieki pieņēmuši darbā speciālistus, lai pašiem nebūtu jālauza galva par izaudzētās ražas realizāciju. «Lauksaimnieku uzdevums ir strādāt uz lauka un gādāt, lai būtu laba raža. Būtu par daudz prasīts, lai katrs zemnieks būtu liels tirgus speciālists. Zemnieki ir daudzi tūkstoši, bet pircēji ir daži desmiti vai vēl mazāk, līdz ar to, ja zemnieks pats censtos pārdot izaudzēto produkciju, tad viņš tirgū būtu zaudētājs, jo tie daži pircēji viņu var ļoti vienkārši apspēlēt,» stāsta LATRAPS izpilddirektors.

90. gados visiem Latvijas zemniekiem starta signāls bija vienāds un katra paša ziņā bija šo iespēju izmantot vai ne. Tas, kuram bija vairāk uzņēmības, prāta un vēlmes riskēt, arī auga un attīstījās. Tādēļ līdz ar prognozēto graudu platības pieaugumu nevar gaidīt, ka graudkopībā sāks darboties tie zemnieki, kuri 20 gadus nav neko darījuši. Reālistiskais variants – ka tie nebūs latviešu zemnieki, kas šīs pieaugušās graudu platības apsēs. Jau patlaban Latgalē lielas zemes platības ir izpirkuši ārzemnieki, kas tās arī apsēs un izmantos pieprasījuma kāpumu pēc graudiem.

Vajadzētu eksportēt produkciju

Viens no LATRAPS dibināšanas mērķiem bija nodrošināt zemniekiem pienācīgas graudu un rapšu cenas, kas 2000. gadā bija ļoti zemas un neatbilstošas pasaules tirgum. Zemnieki nebija organizēti un nespēja produkciju eksportēt, līdz ar to viņiem bija jāpakļaujas vietējam diktātam. Tiklīdz radās iespēja graudus eksportēt (LATRAPS bija pirmais uzņēmums Latvijā, kas eksportēja graudus), vietējais tirgus sakārtojās un veidojās graudaudzētājiem labvēlīgas cenas. Protams, zemnieki ir arī lopkopji, kuriem augstas graudu cenas ir nepatīkamas, bet tirgus ir tirgus un visiem ir jāpastāv un jāspēj izdzīvot. Patlaban 80% no LATRAPS biedru izaudzētajiem rapšiem un graudiem tiek eksportēti. 2008. gadā Latvija bija trešais lielākais graudu eksportētājs Eiropā, liecina statistikas dati. Tas nenoliedzami ir sasniegums, taču, no otras puses, ar to nevajadzētu pārlieku lepoties. «Gluži tāpat kā Latvijai ir lieli sasniegumi apaļkoksnes un šķeldas eksporta jomā – tas ir izejmateriāls tālākai ražošanai. Daudz lielāki nopelni būtu, ja Latvija eksportētu gatavu produkciju, piemēram, maizi. Šobrīd līdz tam vēl mēs neesam izauguši,» stāsta E. Ruža.

Pie mums ziemeļbrieži nedzīvo

LATRAPS darbības pirmsākumos eksporta iespēju apzināšanā lauvas tiesu palīdzējuši personiskie kontakti, kas kooperatīvās sabiedrības izpilddirektoram bija, jo arī iepriekš viņš strādāja lauksaimniecības nozarē. Tāpēc pirmie darījumi bija iepriekšējo personisko kontaktu veiksmīgas izmantošanas rezultāts. Pēc tiem radās sapratne, kā attīstīties un strādāt tālāk, arī starptautiskiem uzņēmumiem veidojās interese par to, ka Baltijas valstīs tiek audzēti kvalitatīvi graudi. Eiropu ieinteresēja Baltijas reģions, jo 90. gadu beigās arī no Lietuvas graudus neeksportēja un Latvija šajā jomā bija celmlauzis. «Visai Eiropai tas bija jaunums, ka Baltijas valstīs audzē graudus, jo, iespējams, iepriekš eiropieši domāja, ka pie mums ziemeļbrieži dzīvo,» joko E. Ruža.

Lielākā daļa no Latvijas eksportēto graudu iet caur pasaules lielākajiem treideriem, jo pārdot graudus uz Tuvajiem Austrumiem vai Āfriku ir riskanti. Var rasties situācija, ka biznesa partneris ir kāds princis vai princim pietuvināts radinieks, kas apgalvo, ka darījums būs veiksmīgs, taču ļoti bieži graudi uz konkrēto valsti tiek aizvesti, bet princis ir nozudis. «LATRAPS uz šādiem piedzīvojumiem neraujas, tādēļ graudus pārdod pasaules lielākajiem treideriem, kas tajos tirgos ir pārstāvēti un kuriem ir liels spēks un ietekme gan valstiskos, gan prinču līmeņos,» atzīst sabiedrības izpilddirektors. Nav ne mazākā riska, ka graudu kvalitāte tiek noteikta kā neatbilstoša, jo šāds pārmetums gana bieži tiek izteikts maziem tirgus spēlētājiem. «Tirgu iekarošanu mēs atstājam lielajiem spēlētājiem, jo, grozi kā gribi, Latvija un mūsu valsts lielie uzņēmumi mikroskopā pasaules mērogā ir nesaskatāmi,» nosaka E. Ruža.

Sauc lietas īstajos vārdos

LATRAPS darbības stūrakmens ir godīga attieksme pret darījumu partneriem. Kooperatīvs atklāti pircējam raksturo preces kvalitāti, neizmantojot dažādas viltības. Godīguma trūkums ir tas faktors, kādēļ sākotnēji Eiropas partneri baidījās iegādāties graudus no Latvijas, jo bieži vien Austrumeiropas valstīs biznesā tiek piekopta negodīga attieksme, vēlme kaut ko iesmērēt. Tas ir vienas dienas bizness, tādēļ LATRAPS strikti no šādas negodīgas rīcības distancējas. «Jābūt absolūti godīgiem, lai būtu ilgtspējība,» secina E. Ruža. Kooperatīvā sabiedrība jau no darbības pirmsākuma stingri orientējas uz maksimālo graudu kvalitāti, ko var sasniegt, un pēdējos gados konsultē zemniekus audzēt augstākās kvalitātes jeb E kategorijas kviešus, ar kuriem Latraps Eiropā diezgan spēcīgi ierakstījis savu vārdu. Līdz tam standarts Eiropā bija Vācijas E kvalitātes kvieši, bet tagad jau notiek diskusija, kuri tad ir labāki – Baltijā vai Vācijā audzētie kvieši. Kooperatīvā sabiedrība aprēķinājusi, ka kvalitātes piemaksa (dārgākas sēklas un dažādi augu aizsardzības līdzekļi), kas jāiegulda, lai izaudzētu augstākā labuma E kategorijas kviešus, salīdzinot ar to tirgus cenu, kas iegūstama, ir neliela. Tāpēc tos audzēt ir izdevīgāk, nekā pārstrādāt izejvielas Latvijā un tad mēģināt eksportēt gatavu produkciju. Diemžēl globālie spēlētāji ir tik milzīgi, ka Latvija ar tiem nevar konkurēt. «Pārdot graudus varbūt nav tā gudrākā lieta, bet tos Latvijā pārstrādāt nav ekonomiski izdevīgi. Dažkārt ir jāizvērtē un jāpieņem lēmums, jo pārstrāde ne vienmēr ir pievienotā vērtība, dažkārt tā var būt atņemta vērtība precei, jo ražotājs pasaules mērogā nav pietiekami efektīvs,» pārliecināts ir E. Ruža.

Avots: Lietišķā diena

Uz ziņu sarakstu