Ienākt / reģistrēties

Uzmanību- rapša baltā puve!

  Rapša baltā puve (ierosina Sclerotinia sclerotiorum) ir postīgākā rapša slimība, taču būtiski ražas zudumi ir gados, kad tās izplatība sasniedz 20% un vairāk.
      Slimības rezultātā rapša stublāju iekšpusē attīstās sēnes micēlijs, tādēļ ūdens un barības vielu pārvietošanās stublājā tiek traucēta vai pat pilnīgi pārtraukta, līdz ar to inficētajiem augiem pāksteņi ir pustukši vai arī tie vispār neattīstās.

      Vasaras otrajā pusē inficētajos stublājos (retos gadījumos arī stublāju ārpusē) attīstās sklerociji (melni, cieti, dažādas formas veidojumi), kas ražas vākšanas laikā izbirst uz lauka. Rapša baltās puves ierosinātājs saglabājas sklerociju veidā vairākus gadus. Dabā infekcijas materiāls ir vienmēr, jo sēne inficē vairāk nekā 100 dažādu augu sugas (kāpostus, daudzgadīgās zāles, zirņus, kaņepes utt.), taču īpaši uzkrājas tad, ja iepriekšējā gadā/os novērota baltās puves epidēmija.
      Sklerociji, kas atrodas augsnes virskārtā, pavasarī dīgst un veido sporas, kas inficē rapša ziedlapiņas un stublājus, it īpaši lapu žāklītes, kur sakrājas birstošās ziedlapiņas. Slimības epidēmija attīstās tad, ja rapša ziedēšana sakrīt ar intensīvu sporu lidošanu.
      Rapša balto puvi var ierobežot tikai profilaktiski – fungicīdi ir jālieto ziedēšanas laikā, kad nekādas slimības pazīmes vēl nav redzamas.
      Rapša baltās puves epidēmijas izcelšanos nosaka divi faktori: 1) infekcijas materiāla (sklerociju) daudzums; 2) meteoroloģiskie apstākļi īsi pirms rapša ziedēšanas un ziedēšanas laikā.

      Rapša baltā puve ir postīgāka reģionos, kur ir liels rapša īpatsvars. Protams, liela nozīme ir augu maiņai konkrētā laukā, kur uzkrājas iepriekšējos gados izbirušie sklerociji, taču sporas var atlidot arī no blakus laukiem.
      Tomēr slimības attīstību galvenokārt nosaka meteoroloģiskie apstākļi. Lai sklerociji dīgtu, vajag siltu un mitru augsni, ja augsne ir sausa, sporas neveidojas. Sporu veidošanās, izlidošana un augu inficēšanās ir iespējama, ja gaisa temperatūra ir robežās no 8° C līdz 27 °C, bet optimālā 15 – 20 °C. Sporu izplatībai un dīgšanai ir nepieciešami lietus pilieni, tādēļ, ja īsi pirms rapša ziedēšanas un ziedēšanas laikā ir bieži lieti, epidēmijas risks palielinās.
      Fungicīdu smidzināšana rapša ziedēšanas laikā ierobežo arī lapu un pāksteņu plankumainību, ko ierosina Alternaria ģints sēnes.
      Efektīvākie fungicīdi baltās puves un pāksteņu plankumainības ierobežošanai:
      CANTUS 0,5 kg/ha,
      CANTUS GOLD 0,5 l/ha,
      EFILORS 1,0 l/ha,
      PROPULSE 1,0 l/ha
Maksimālas efektīvitātes iegūšanai, apstrāde ar fungicīdu jāveic rapša ziedēšanas laikā, kad sāk birt pirmās ziedlapiņas.

Inficēts rapša stublājs uz lauka, ražas vākšanas laikā

Rapša baltās puves pazīmes

Sklerociji rapša stublājā ražas vākšanas laikā

Sklerociji, kas savākti no inficētiem stublājiem

Sadīgušie sklerociji (2013. gada maijs, veģetācijas izmēģinājumi)

 Biruta Bankina, Dr. biol., LLU Augu un augsnes zinātņu institūts

Uz ziņu sarakstu