Zaļināšanas nosacījumu izmaiņas!
Šā gada 30. jūnijā spēkā stājās Eiropas Komisijas regulas grozījumi, kuri paredz izmaiņas maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi nosacījumu piemērošanā.
Grozījumi paredz, ka lauksaimniekiem, kam ir 15 ha vai lielāka saimniecības aramzeme, platībā, kas atbilst 5% aramzemes, no 2018. gada 1. janvāra būs jāizpilda vairākas prasības ekoloģiski nozīmīgas platības izveidē.
Līdz ar to būs aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus šādā ekoloģiski nozīmīgā platībā:– papuvē (6 mēnešu periodā līdz 15. jūlijam);– starpkultūru aizņemtā platībā (astoņas nedēļas noteiktajā “turēšanas” periodā no 1. septembra līdz 31. oktobrim);– zālāju pasēja platībā pēc galvenā kultūrauga novākšanas;– platībā, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi (augšanas periodā, kamēr kultūraugs atrodas uz lauka).
Ekoloģiski nozīmīgas platības izveidošanas vajadzībām slāpekli piesaistošus kultūraugu turpmāk varēs sēt ne tikai tīrsējā, bet arī maisījumā ar citiem kultūraugiem – graudaugiem vai stiebrzālēm. Taču vienlaikus jānodrošina, lai sējumā pārsvarā būtu slāpekli piesaistoši kultūraugi.
Kā norāda Zemkopības ministrijā, piemēram, par platību, kurā āboliņš sēts maisījumā ar stiebrzālēm, nebūs iespēja saņemt brīvprātīgi saistīto atbalstu par proteīnaugiem. Tomēr proteīnaugi, piemēram, zirņi, sēti maisījumā ar graudaugiem, būs piemēroti prasības izpildei un par šo platību varēs saņemt arī brīvprātīgi saistīto atbalstu par proteīnaugiem.
Papuve, kas deklarēta ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības izpildes mērķim, jāsaglabā vismaz sešus mēnešus un vismaz līdz kārtējā gada 15. jūlijam.
Vienlaikus ir vienkāršotas vairāku veidu prasības, akcentē ministrijā.
Lai platību atzītu par ekoloģiski nozīmīgu platību (ENP), ir atcelti platības ierobežojumi: grupā augoši kokiem, koku un krūmu puduri vai akmeņu kaudzēm,– laukmalēm un buferjoslām,– grāvjiem,– dīķiem.
Piemēram, patlaban par minēto platību var deklarēt dīķi, kura platība nepārsniedz 0,1 hektāru, bet no 2018. gada šis ierobežojums tiek atcelts, tādēļ varēs deklarēt arī lielākas platības dīķus. Tomēr par ekoloģiski nozīmīgu platību tiks uzskatīta tikai tā dīķa daļa, kas nepārsniedz 0,3 hektārus.
Platuma ierobežojums atcelts arī grāvjiem. Tādējādi, ja Latvijā grāvji tiks noteikti par vienu no ENP veidiem, tad katrs grāvja metrs dos 10 kvadrātmetru ENP neatkarīgi no tā, cik plats ir grāvis.
Ekoloģiski nozīmīgu platību (ENP) prasībām atbilst platības, kuras ir apsētas ar vismaz divu minēto starpkultūru augu maisījumu:
- vasaras rapsis,
- viengadīgā airene,
- baltās sinepes,
- eļļas rutks,
- auzas,
- facēlija,
- griķi
- vasaras vīķi;
kas apsētas ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim, ja sējums saglabāts vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Platība uzskatāma par ekoloģiski nozīmīgu, ja vienotajā iesniegumā par kārtējo un iepriekšējo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs un starpkultūras augs pieder pie atšķirīgām sugām. Starpkultūru sēklu maisījumā katra kultūrauga sēklu masas īpatsvars veido vismaz 20 procentus vai katra kultūrauga skaita īpatsvars veido vismaz 20 procentus.
No 2018. gada 1. janvāra tiks saīsināts to pagastu saraksts, kuru lauksaimniekiem tiek piemērots atbrīvojums no ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības.
Tas nozīmē, ka 15 pagastos un vienā novadā, kuros līdz šim tika piemērots atbrīvojums, no nākamā gada būs jānodrošina ENP izveides prasības izpilde, un tie ir Bērzkalnes, Embūtes, Feimaņu, Ģibuļu, Ipiķu, Mazozolu, Meņģeles, Pededzes, Raiskuma, Seces, Straupes, Tīnūžu, Umurgas, Viļķenes, Zeltiņu pagasti un Ādažu novads.
Savukārt divos – Bērzaunes un Lauderu – pagastos lauksaimniekiem turpmāk tiks piemērots atbrīvojums no ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības.
(Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem (MK NR 126.))