Mazā lauku diena Tērvetes novadā

Piektdien, mazajā lauku dienā tikās LATRAPS domubiedru grupa – Augstkalnes, Bukaišu, Tērvetes pagastu saimnieki, lai pārrunātu šī brīža aktualitātes augkopībā!

Ziemas kviešus plašāk pārstāvēja ‘Skagen’, bet bija arī atsevišķi šķirņu ‘Edvins’, ‘Olivin’, ‘Zentos’ lauki. Starp šķirnēm gan pašlaik liela vizuālā atšķirība nebija vērojama. Pamatmēslošana – ar slāpekļa minerālmēsliem (šogad topā N 30 + 7 S) jau veikta, lielākai daļai saimniecību palicis pēdējais virsmēslojums. Konkrēto lēmumu – cik daudz pēdējā virsmēslojumā likt N - saimnieki domā pieņemt pēc lietus perioda beigām, lai saprastu, kādi izskatīsies sējumi pēc tam, kad tiem būs iespēja pilnībā izmantot iepriekšējā periodā izkliedētos slāpekļa minerālmēslus. Ieplānotais slāpekļa mēslojuma apjoms pamatā ir 150 kg tīrvielā, taču atsevišķi saimnieki jau pietuvojušies 200 kg robežām. Vizuāli ziemas kvieši izskatījās “paēduši”, tādēļ zināmu izbrīnu izsauca N-testera rādījums – visos ziemas kviešu laukos patlaban trūkst vismaz 50 kg N tīrvielā. Iespējams, pēc lietus, rādījums būs savādāks. Vairākās saimniecībās jau iepriekšējos smidzinājumos ar augu augšanas regulatoru vai herbicīdu pievienoja lapu mēslojumus, kas satur boru, molibdēnu u.c. mikroelementus. Arvien vairāk diskusiju par to, cik daudz un kā ziemas kviešus pabarot arī ar sēru, bet šo bažu saklausījuši arī minerālmēslu ražotāji, piedāvājot jaunas, uzlabotas formulas.

Visos ziemas kviešu laukos lietoti augšanas regulatori: pirmais smidzinājums veikts ar Cycocel 1-1.5 l/ha vai maisījumu 0,5 l/ha Cycocel un 0.15 - 0,3 l Moddus Start, otrs ar 0,4 Moddus. Vairāki saimnieki satraucās par to, vai nav nepieciešams jau trešais augu augšanas regulatora lietojums. Pašlaik tas varētu būt riskanti, tāpēc agronomi ierosina nedaudz nogaidīt un pavērot, kādi būs laika apstākļi. Pēdējo smidzinājumu varēs paspēt ar Terpal 0,5 – 1,5 l/ha līdz karoglapas maksts atvēršanās stadijai. Kā pieredzē dalījās paši saimnieki, esot bijušas sezonas, kad sausākos laika apstākļos vairāki augšanas regulatori kviešu garumu “nolimitējuši” līdz celim. Tā nav pārdomāta rīcība, jo labu ražu ieguvei augam nepieciešama liela lapu virsma un pārāk strauja augu sēdināšana var dot negatīvu efektu. Vairākām šķirnēm augšanas regulatora veiksmīga izsmidzināšana bija īstajā laikā.

Visi saimnieki bija vienisprātis, ka visvērtīgākā ir nezāļu apkarošana jau rudeni ar Logrānu un bažījās, kuru no herbicīdiem izvēlēties šoruden, jo Lograns vairs nebūs pieejams. Herbicīds Flight Forte kopā ar piemērotu maisījuma partneri varētu būt labākais risinājums. Pavasarī visplašāk nezāļu ierobežošanai izmantoti herbicīdi: Biathlon, Monitor, Lancelot+Kalibre, Tombo. Ja rudenī ziemas kviešiem smidzināts herbicīds, pavasarī nav tik ļoti jāsteidzas ar tā lietošanu, kas ļauj daudz labāk novērtēt nezāļu spektru un izvēlēties piemērotāko.

Lielākajā daļā kviešu lauku jau veikts pirmais smidzinājums ar fungicīdu – dažādu iemeslu dēļ – miltrasas vai dzeltenplankumainības izplatība, arvien biežāk redzamas arī sakņu puves. Izvēlētie fungicīdi – ļoti dažādi, tāpēc nav viena universāla ieteikuma, ir ļoti liels spektrs, no kuriem izvēlēties katrai konkrētajai situācijai piemērotāko.

Ziemas rapšu lauki – tie, kuri rudenī labi iesēti, un līdz ar to labi pārziemojusi, izskatās teicami. Tie jau ir saņēmuši visu nepieciešamo slāpekļa mēslojuma devu – N 180 kg/ha līdz 220 kg/ha, ieskaitot amonija sulfātu – vismaz 200 kg/ha. Visās saimniecībās ziemas rapšiem papildus izsmidzināti lapu mēslojumi ar pietiekamu bora, mangāna un magnija saturu. Izraisījās diskusijas par efektīvāko rudens herbicīdu, un pērnruden neapšaubām efektīvākais bijis Butisan Avant. Šopavasar laika apstākļu dēļ maz bija jālieto insekticīdi spīduļu ierobežošanai. Daļa saimniecību jau smidzinājumu pret balto puvi un sausplankumainību ir veikuši, daļa to plāno veikt, tiklīdz lietavas būs beigušās.

Aprīļa sākumā sētajiem vasarājiem nepieciešams pirmais slāpekļa papildmēslojums, un jāizvēlas nezāļu ierobežošanai piemērotākais herbicīds, kas jālieto kopā ar augu augšanas regulatoru. Pēc lietus straujāk augs gan kvieši, gan nezāles, un tad gan ar smidzinājumu nevajadzētu kavēties.

Lielus postījumus pupu laukā nodarījušas caurceļotājas ziemeļu zosis. Tās izlobījušas pupu sēklu no ārējā apvalka – atstājot tikai sarkanbrūnas miziņas. Ko tādā laukā darīt? Pārsēt ar citām pupām, ir par vēlu, atstāt tik augu, cik palicis – būs ļoti maza raža, atstāt papuvē, lai saņemtu maksājumu un izpildītu zaļināšanas prasības. Lēmums jāpieņem saimniekam. Dažos laukos būtiskus kaitējumus izdarījušas meža cūkas. Uzirdinātā augsnē vairs nestrādā augsnes herbicīds, kas smidzināts tūlīt pēc sējas, tāpēc nespēj pupu laukus pasargāt no nezālēm. Iespējams būs jālieto atkārtots herbicīda smidzinājums, kad visas nezāles būs sadīgušas, piemēram, Bazagrāns 480 1-2 l/ha.

Turpmākie darbi:

* rūpīgi sekot līdzi slimību attīstībai un pieņemt lēmumu par atkārtota vai pirmreizēja fungicīda lietošanu ziemas kviešu sējumos;

* vasarājiem dot papildmēslojumu, ierobežot nezāles un veikt auguma regulāciju.