LATRAPS agronoms Ģirts Ozols: Vai Latvijas nākotne ir zirņos?
Ikviens, kurš nedaudz interesējas par dārzniecību un saimnieko savā piemājas dārziņā, zina – gada simtajā dienā jeb aprīļa pirmajās nedēļās ir jāsēj zirņi. Taču šie vijīgie augi pēdējos gados ieņem arvien lielāku lomu ne tikai mazdārziņos, bet arī lauksaimnieku sējumu platībās. Šobrīd viss liecina, ka zirņu “zvaigžņu stunda” Latvijā vēl ir priekšā gan to audzēšanas īpašību, gan lielā pārstrādes potenciāla dēļ.
Protams, tas nenozīmē, ka zirņu audzēšanas apjoms Latvijā varētu pārsniegt kviešu apjomus. Kvieši nemainīgi saglabās savu vietu kā pasaulē pieprasītākā un lauksaimniekiem ekonomiski visizdevīgākā kultūra. Taču redzams, ka zirņu sējplatības Latvijā strauji pieaug. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība ir dubultojusies – 2019. gadā tika apsēti 13,9 tūkstoši hektāru, bet 2023. gadā jau 37,6 tūkstoši hektāru. Vai zirņi ir Latvijas lauksaimnieku jaunā iespēja un Latvijas nākotne ir zirņos?
Zirnis – augs ar superspējām
Zirņi un citi tauriņziežu dzimtas augi no pārējām lauksaimniecības kultūrām atšķiras ar savu īpašo spēju piesaistīt slāpekli no atmosfēras. Paši būtiskākie augsnē esošie elementi, no kuriem pārtiek augi, ir slāpeklis, fosfors un kālijs. Slāpeklis ir vissvarīgākais no trīs elementiem, un ar to bagāts ir gaiss, ko elpojam - 78% no zemes atmosfēras veido tieši slāpeklis. Vairums augu slāpekli no gaisa savām saknēm nevar piesaistīt, taču tauriņzieži ir izņēmums. Uz šo augu saknēm dzīvo augsnē sastopamās gumiņbaktērijas, kas saista atmosfēras slāpekli.
Tā ir zirņu superspēja – simbiozē ar gumiņbaktērijām piesaistīt slāpekli no atmosfēras, tādējādi samazinot nepieciešamību izmantot mākslīgo slāpekļa mēslojumu. Turklāt pēc ražas novākšanas zirņi aiz sevis atstāj ar slāpekli bagātinātu augsni, kura sniedz labvēlīgus apstākļus nākamajiem kultūraugiem. Tāpēc zirņiem ir būtiska loma augu maiņā. Pēdējos gados arvien biežāk novērojams, ka lauksaimnieki izvēlas ekonomiski izdevīgākās kultūras – kviešus un rapšus – sēt vienā un tajā pašā laukā atkārtoti biežāk, nekā to paredz augu maiņas labā prakse. Tas nozīmē, ka augsnē samazinās augu barības vielu daudzums un pieaug gan augu kaitēkļu, gan slimību risks, kas būtiski ietekmē arī ražību. Zirņu iekļaušana augu maiņā var palīdzēt veidot labākas ražas.
Zirņus kā kultūraugus vēl pievilcīgākus padara arī to noturība pret aukstumu pavasarī. Ne velti zirņus sēj gada simtajā dienā, tas ir, salīdzinoši agri pavasarī. Lai arī sēja notiek agri, šie augi ir gudri, un augsnē klusi nogaida siltākus laikapstākļus, līdz izdīgt virs zemes. Tāpēc arī pavasara salnas zirņiem kaitē mazāk, ja vien tās nepiemeklē laukus ļoti vēlu. Šobrīd arī kaitēkļi un slimības zirņu audzētājiem nav liels izaicinājums, kas nozīmē mazāku nepieciešamību izmantot augu aizsardzības līdzekļus.
Gan spēja piesaistīt slāpekli no atmosfēras, gan noturība pret salu un kaitēkļiem padara zirņus diezgan viegli un lēti izaudzējamus, jo ir nepieciešami mazāki ieguldījumi gan mēslošanā, gan augu aizsardzības līdzekļos. Galvenais izaicinājums šobrīd varētu būt ražas novākšana. Zirņiem sasniedzot gatavību, auga stiebrs kļūst nestabils, sāk trūkt tā stīgas, un, laicīgi neveicot ražas novākšanu, augi var sakrist veldrē. Taču to var risināt ar zirņu šķirnes izvēli, jo selekcijā ir radītas šķirnes ar izturīgākiem stublājiem, kas atvieglo ražas novākšanu.
Augsts pārstrādes potenciāls
Papildus labumam, ko zirņu audzēšana sniedz augsnei, tie ir arī ļoti bagāti ar proteīnu. Pasaulē arvien pieaug pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem, kas var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Zirņu proteīna izolāts šobrīd ir viena no pieprasītākajām izejvielām gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā. Tas nozīmē, ka zirņiem ir arvien pieaugošs pārstrādes potenciāls.
Ik pa laikam izskan jautājumi par to, kas tad Latvijā būtu jāaudzē, lai atrastu savu īpašo nišu, kāda ir, piemēram, Somijai ar auzām. Arī kooperatīvā LATRAPS, kur veicam dažādu kultūru izmēģinājumus, domājam, ko rekomendēt lauksaimniekiem sēt. Taču jāatzīst, ka visu diktē tirgus. Jo izaudzēt mēs varam gandrīz jebko, taču paliek jautājums - ko mēs varam pārdot, lai izaudzētais nepaliktu saimniecību noliktavās, bet tam būtu arī pieprasījums.
Galvenokārt lauksaimnieki savu produkciju pārdod, lai tā tiktu pārstrādāta, piemēram, kvieši miltos vai rapši eļļā. Bet miltu un rapšu eļļas produktu tirgus jau ir gana piesātināts, un jaunam pārstrādātājam ar savu produkciju tajā būtu grūti ienākt. Tāpēc, skatoties no uzņēmuma pozīcijām, mums ir jāmeklē inovatīvi produkti, kuru tirgus vēl nav piesātināts. Zirņu proteīns ir izcils piemērs – pēc tā ir arvien pieaugošs pieprasījums un Latvijā ir iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas zirņu ražas.
Zirņu raža Latvijā ir ap 2,6 tonnām no hektāra, un vidējais olbaltumvielu saturs atkarībā no gada ir ap 23%. Salīdzinājumam, raža Eiropā līdzīgam proteīna koncentrācijas produktam – aunazirņiem – ir vidēji 1 tonna no hektāra. Zirņu proteīna ražošanai ir vajadzīgs mazāk ūdens un enerģijas, salīdzinot ar citām kultūrām, kas satur augstu olbaltumvielu īpatsvaru. Savukārt zirņu proteīna izolātam ir visaugstākā proteīna koncentrācija, salīdzinot ar proteīna koncentrātu vai teksturētu proteīnu.
Saskatot zirņu potenciālu Latvijā, “LATRAPS” meitas uzņēmums “ASNS Ingredient” kopā ar vienu no Eiropas pārtikas industrijas līderiem “Pfeifer & Langen International B.V.” strādā pie zirņu proteīna izolāta ražotnes “ASNS Ingredient” attīstības Jelgavā. Šis projekts Latvijā aizsāks augstas pievienotās vērtības produkta ražošanu, kas pavērs jaunas iespējas visai lauksaimniecības nozarei. Līdz šim lauksaimniekiem Latvijā bija salīdzinoši maz iespēju nodot izaudzētos zirņus pārstrādei, taču jaunā ražotne tās viennozīmīgi dos, jo paredzam, ka zirņu ražu pārstrādei varētu piegādāt vairāk nekā 1500 zemnieku saimniecību.
Zirņu proteīna ražotnes pamatakmeni varētu mēs varētu likt jau šajā gadā, savukārt tā savu darbu varētu sākt 2026. gada nogalē. Tāpēc tieši šobrīd ir īstais laiks sēt zirņus un pārliecināties par to izcilajām īpašībām un potenciālu pašiem!