Kaitīgo organismu ierobežošana zirņu laukos

Laiks gatavoties kaitīgo organismu ierobežošanai – zirņos tās ir nezāles (atkarībā no lauka piesārņojuma ar nezālēm), kaitēkļi un slimības. Tā kā zirņi Latvijas saimniecībās vēl netiek audzēti lielos apmēros, galvenais kaitīgais organisms, kam jāpievērš uzmanība, ir nezāles. Agrās attīstības stadijās zirņi vāji konkurē ar nezālēm. Turklāt zirņiem un citiem pākšaugiem ir salīdzinoši garš dīgšanas laiks.

Šogad daudzviet zirņi tika sēti jau marta pēdējās dienās un aprīļa sākumā. J augsnes temperatūra ir zema, zirņi dīgst ļoti lēni. Šogad agri sētie zirņu lauks sadīga divās un vairāk nedēļās – plānojot nezāļu ierobežošanu, tas jāpatur prātā.

Zirņu sējumos ilggadīgās nezāles ir jāierobežo jau iepriekšējā gada rudenī.

Latvijā sējas zirņu nezāļu ierobežošanai ir vairāki varianti.

Nezāļu ierobežošanas veidi:

• Vispārējās iedarbības herbicīds un augsnes herbicīds pēc sējas līdz zirņu sadīgšanai.
• Augsnes herbicīds pēc sējas līdz zirņu sadīgšanai.
• Augsnes herbicīds pēc sējas līdz zirņu sadīgšanai un zirņos ar sistēmas un pieskares herbicīdu, kad tiem ir vismaz divas īstās lapas.
• Sadīgušos zirņu sējumos dalīta vai viena apstrāde ar sistēmas un pieskares herbicīdu.

Zirņu nezāļu ierobežošanai, audzējot tos konvencionāli, mūsu apstākļos nav pietiekamu pētījumu par nezāļu mehānisko ierobežošanu vai to kombinēšanu ar herbicīdu lietojumu.

Piemērotākais nezāļu ierobežošanas veids, lietojot herbicīdus, ir jāizvērtē individuāli, ņemot vērā vairākus faktorus.

• Sastopamās nezāļu sugas

Noderēs lauka vēsture, kurā ir pieraksti par tipiskākajām nezālēm vai to sugām tajā. Īpaši svarīgi, ja laukā ir viendīgļlapju nezāļu sugas vai daudzgadīgās nezāles, kā piemēram vārpata. Herbicīda izvēlē vienmēr jāņem vērā nezāļu sugu spektrs laukā.

• Kopējā nezāļainība laukā

Nezāļainos laukos tās var dīgt pakāpeniski.

• Sējuma augsnes kvalitāte pēc sējas (cilas)

Būtisks aspekts izvēloties nezāļu ierobežošanas stratēģiju. Ja ir cilas, herbicīds ir mazāk efektīvs, tāpēc jālieto augsnes herbicīda, sistēmas un pieskares herbicīda kombinācija.

• Laikapstākļi pirms un pēc plānotā herbicīda lietošanas

Tā kā aukstos apstākļos zirņi dīgs ļoti ilgi, visefektīvāk augsnes herbicīdu dot īsi pirms to sadīgšanas. Tāpēc zirņi regulāri jāatrok, lai sekotu līdzi to dīgsta attīstībai zem augsnes virskārtas. Ņemiet vērā, ka siltos apstākļos, kad gaisa temperatūra ir ap 20 °C, zirņi var sadīgt ātrāk nekā aukstā laikā.

OBLIGĀTI  jāievēro herbicīda marķējumā norādīta informācija. Neskaidrību gadījumā meklējiet palīdzību pie lauksaimniecības konsultantiem.

Agrās zirņu attīstības stadijās to sējumos novērojams tikai viens kaitēklis – zirņu svītrainais smecernieks (Sitona lineatus). Tumšais zirņu tinējs (Cydia nigricana) un zirņu sēklgrauzis (Bruchus pisorum) parādīsies, tuvojoties zirņu ziedēšanai. Par to postīgumu un ierobežošanu lasiet jūnija rakstā.

Nereti, kad zirņi sadīguši, to lapu malās var novērot bojājumus vaboļu izgrauztus pusapaļus robus. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas, iestājoties siltākam laikam, vaboles aktivizējas. Vispirms tās uzturas un barojas uz savvaļas un kultivētajiem tauriņziežiem, bet, sadīgstot zirņiem, pupām vai vīķiem, pārceļas uz tiem. Maija beigās vai jūnija sākumā vaboles uz augsnes dēj olas. Izšķīlušies kāpuri ielien augsnē un grauž sakņu gumiņus. Pēc 30–40 dienām tie turpat iekūņojas. Jaunās vaboles parādās pēc 15–20 dienām, augusta otrajā pusē. Septembrī tās uzmeklē ziemošanas vietas.

Ierobežo, praktizējot augu maiņu. Agra sēja dod iespēju zirņiem attīstīties, pirms iestājas silts un smecernieka uzbrukumiem piemērots laiks. Visefektīvākais ierobežošnas paņēmiens ir insekticīdu lietošana, bet pētījumos Latvijā nav pamatoti kaitīguma sliekšņi. Obligāti regulāri jāveic lauka apskates, kur atkarībā no tā lieluma aptuveni ik pa 2 m²  jāpārbauda100‒200  augi. Ja zirņu jauno lapu virsma ir samazināta par  8‒10 % vai konstatētas 10‒15 vaboles uz 1 m², jāveic smecernieka ierobežošana.

Kādus kaitīgo organismu ierobežošanas paņēmienus ir izvēlējušies lauksaimnieki  savos zirņu laukos, uzzināsiet, sekojot līdzi Zirņu digitālai kartei, kur ikvienam būs pieejama zirņu audzēšanas agrotehnika, lai varam mācīties viens no otra un dalīties pieredzē!

Kartes darbības principi:

• Uzklikšķinot uz digitālās kartes, kas ir pieejama www.latraps.lv, ikviens varēs iepazīties ar agrotehnisko informāciju konkrētajā laukā, kā arī pēc norādītajām koordinātēm zirņu lauku apskatīt klātienē.

• Pamanot zirņu lauka malā dzeltenu plakātu ar LATRAPS Mācās QR kodu, to noskenējot, ikviens varēs iegūt informāciju par veiktajiem agrotehniskajiem pasākumiem konkrētajā zirņu laukā.

Zirņos ir nākotne!

SAGATAVOJA: Dr. agr. Oskars Balodis, LATRAPS lauksaimniecības zinību un inovāciju vadītājs, Mg.agr. Rita Bartuševica, LATRAPS Zirņu attīstības programmas vadītāja.