Zirņos ir nākotne

Zirņi ir sens un nedaudz novārtā atstāts kultūraugs, kas nu piedzīvo savu renesansi, jo Eiropā un visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc augu valsts proteīna. Iemesls – iedzīvotāju skaits pasaulē aizvien palielinās, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur saražot dzīvnieku izcelsmes proteīnu, rūk. 

Domājot par vidi un savu veselību, patērētāji arvien vairāk izvēlas augu izcelsmes pārtikas produktus, pieaug vegānu, veģetāro un dažādu diētu popularitāte. Ja ir pieprasījums, tad ir tikai loģiski nodrošināt piedāvājumu. 

Ir vērts uz zirņiem paskatīties nedaudz plašāk, ne tikai kā uz produktu/preci, ko realizēt. Iekļaujot zirņus saimniecības sējumu struktūrā, ir vairāki pozitīvi aspekti: 

• tiek nodrošināta kultūraugu dažādība saimniecībā; 

• var samazināt slāpekļa mēslojumu pēcaugam; 

• palielinās organisko vielu saturs augsnē;  

• pieaug pēcauga raža augu maiņā; 

• tiek samazināta nezāļu un kaitēkļu izplatība; 

• tiek ražots pārstrādes produkts ar augstu pievienoto vērtību. 

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopoto informāciju pēdējos gados vērojams zirņu platību pieaugums (skat. 1. att.). 

1.att. Zirņu sējumu platība un kopraža Latvijā (CSP)

 

Zemnieki ir ieinteresēti zirņu audzēšanā, bet ir nepieciešams rūpīgi izpētīt un izstrādāt efektīvas augu aizsardzības metodes zirņu kaitēkļu un slimību ierobežošanai. Arī Eiropas Savienības proteīna stratēģijas ziņojumā ir uzsvērta kaitīgo organismu un patogēnu izplatības, uzraudzības un apkarošanas zinātniskā izpēte. Lai samazinātu potenciālos riskus, kas saistīti ar zirņu audzēšanu, un pēc iespējas ātrāk zemniekiem būtu pieejama ražīgākā zirņu šķirne ar augstāko proteīna saturu, LPKS Latraps sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augu aizsardzības zinātnisko institūtu Agrihorts un Augnes un augu zinātņu institūtu 2025. gadā plāno veikt izmēģinājumus vairākos virzienos: 

• zirņu šķirņu izvērtējums;

• optimālās izsējas normas un ražas novākšanas laiks;

• augu aizsardzības līdzekļu lietošana (regulators, fungicīds, insekticīds); 

• papildmēslojuma izmantošana un lietošana;

• būtiskāko zirņu kaitēkļu bioloģijas un postīguma izpēte;

• zirņu slimību attīstības dinamika un  īpatnības dažādos agroekoloģiskajos apstākļos;

• starpkultūru ietekme uz zirņu kaitēkļu un patogēnu izplatību;

• zirņu audzēšanas pēcietekme uz nākamo kultūraugu ražas rādītājiem un augsnes auglības rādītājiem.

Tiek meklētas dažādas iespējas un veidi, kā iegūt, aprobēt zināšanas un praktisko pieredzi zirņu audzēšanā. LPKS Latrapsšajā sezonā ir iecerējis arī izveidot zirņu digitālo karti (ZDK), kurā būs apkopoti zirņu lauki, lai varam mācīties viens no otra un dalīties zirņu audzēšanas pieredzē. ZDK darbības principi:

• attālināti – agrotehnisko informāciju par zirņu audzēšanu konkrētajā laukā varēs uzzināt LPKS Latrapsmājaslapā, kā arī pēc norādītajām koordinātēm doties aplūkot lauku klātienē;

• klātienē – pamanot zirņu lauka malā dzeltenu plakātu Latraps mācās, noskenējot QR kodu, varēs uzzināt informāciju par veiktajiem agrotehniskajiem pasākumiem un zirņu šķirni.

Mūsu reģionam un klimatiskajiem apstākļiem kā viens no piemērotākajiem proteīna kultūraugiem ir zirņi. Tieši zirņu proteīna izolāts ir pieprasītākā izejviela gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā. 2024. gada nogalē tika uzsākta intensīva SIA ASNS Ingredient zirņu pārstrādes rūpnīcas (pārstrādes jauda līdz 70 000 t gadā) būvniecība Jelgavā.   SIA ASNS Ingredient plāno ražot augstvērtīgu zirņu proteīna izolātu, tādējādi nodrošinot Latvijas zemnieka saražotās produkcijas virzību no lauka līdz galdam. 

 

Pamatojoties uz zirņu agroekonomiskajām īpašībām un Eiropas Savienības proteīna stratēģiju, zirņu audzēšana Latvijā: 

• veicinās optimālu augu maiņu - zirņi ir lielisks augu maiņas kultūraugs, jo tie palīdz mazināt augsnes eroziju, uzlabo augsnes struktūru un samazina kaitēkļu un slimību izplatību. Audzējot zirņus pirms cita kultūrauga, tiek veicināta augsnes veselība un pēcauga ražība;

• mazināsies slāpekļa mēslojumu apjomu lietošana un tā ietekme uz vidi. Zirņi tāpat kā citi pākšaugi piesaista atmosfēras slāpekli, tas nozīmē, ka zirņi spēj uzlabot augsnes auglību, samazinot nepieciešamību pēc slāpekļa mēslošanas līdzekļiem. Tas var palīdzēt samazināt lauksaimniecības izmaksas un vides piesārņojumu, kas saistīts ar slāpekļa mēslošanas līdzekļu lietošanu;

• mazināsies lauksaimniecības ietekmi uz klimata pārmaiņām. Zirņi emitē mazāk siltumnīcefekta gāzu kā dzīvnieku audzēšana, un to audzēšana veicina oglekļa uzkrāšanos augsnē. Tādējādi zirņu audzēšana var palīdzēt samazināt oglekļa izraisītās sekas lauksaimniecībā;

• veicinās ekonomisko izaugsmi valstī. Iegūtā zirņu raža nodrošinās izejvielu zirņu pārstrādes rūpnīcām, kas pārstrādes procesā radīs augstvērtīgu izejvielu – zirņu proteīna izolātu, no kura varēs ražot pārtikas produktus ar augstu pievienoto vērtību.

2025. gada sezonā būs iespēja žurnālā lasīt rubriku Zirņos ir nākotne. LPKS Latraps speciālisti sniegs padomus, kam pievērst uzmanību, audzējot zirņus.

Kas jāņem vērā, uzsākot zirņu audzēšanu

Zirņus var audzēt visā Latvijas teritorijā, tas ir mūsu klimatam un augsnēm piemērots kultūraugs. Jā, zirņi salīdzinājumā ar ierastajiem graudaugiem un lauka pupām ir mazāk prasīgi, taču saskaņā ar LPKS Latraps speciālistu aprēķiniem, lai iekļautu zirņus augu maiņā kā ekonomiski pamatotu kultūraugu, tā audzēšana  agronomiskā ziņā ir jāplāno un nevar paļauties vienīgi uz māti dabu.  

Lauka izvēle

Zirņi labi aug labi aerētās un ar labu trūdvielu slāni nodrošinātās augsnēs. Tie ievērojamāk sliktāk padosies augsnēs ar pH zemāku par 5.8, blīvās un smagās pēc granulometriskā sastāva, glejotās augsnēs.

Mēslojums

Lai iegūtu augstas zirņu ražas, nepieciešams labs barības vielu nodrošinājums. Zirņi ir jāmēslo! Labi sastrādātās augsnēs ar pietiekamu organisko vielu nodrošinājuma slāpekļa mēslojums nav nepieciešams. Tāpat kā citiem kultūraugiem zirņiem ir nepieciešams arī kālijs un fosfors, turklāt kālija vajag vismaz divas reizes vairāk nekā fosfora. Jāņem vērā, ka ar 1 t zirņu ražas no lauka tiks aizvadīti 8 kg P2O5 un 13 kg K2O. Līdztekus salmu saražošanai augs patērēs aptuveni 2 kg P2O5 un 11 kg K2O.  Mazāk par 3.5–4.0 t ražas neiesakām plānot. Vieglākās augsnēs, augsnēs ar augstu organisko vielu saturu zirņi var ciest no sēra deficīta, kas ir jāņem vērā, izvēloties mēslojuma veidu. 

Sēja

Latvijas apstākļos nav izpētīts, kura sējas tehnoloģija ir piemērotākā zirņiem. Rudenī sastrādāta augsne dod iespēju ātrāk uzsākt sēju. Sēju var sākt agri, jo zirņi nebaidās no salnām, tie pacieš līdz -5 °C, bet lielāki augi pacieš līdz -2 °C. Nākamais solis ir izprast, cik augu uz m2 ir jāizsēj un ar kādu izsējas normu. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem pasaulē augstas zirņu ražas ieguvei Latvijai līdzīgos klimatiskajos apstākļos ir jānodrošina 80–90 augi/m2. Ir jāņem vērā laukdīdzība. Tā smagākās, slikti sastrādātās augsnēs un nekvalitatīvi sētos sējumos būs mazāka. Prakse un citu valstu pētījumos atrodams, ka zirņiem laukdīdzība ir robežās no 75–90 %, vidēji 85 %. LPKS Latraps speciālisti iesaka izsēt vismaz 100–110 dīgtspējīgas sēklas uz m2. Sējas dziļums 4–6 cm, sējumu drīkst pievelt, bet ne sablīvēt, ko īpaši viegli izdarīt smagākās augsnēs. Prakse rāda, ka zirņu attīstība tiek traucēta riteņu braucienu vietās.