Zirņu sēja un pirmie kopšana darbi

Aprīlis ir tas laiks, kad norit zirņu sēja. Agros pavasaros zirņus var sēt jau marta beigās. Izsenis ir ticējums, ka zirņi jāsēj 100. gada dienā. Vai tas tiesa, vai tomēr, izvēloties sējas laiku, ņemt vērā citus faktorus? 

Šajā rakstā par to, kas darāms tūlīt pēc zirņu sējas, kā arī trīs pieredzes stāsti par zirņu sēju. Atgādinām, ka par lauka izvēli, mēslošanas pamatprincipiem un izsējas normām varat lasīt žurnāla Saimnieks marta numurā.

Vispirms daži pieredzes stāsti un atziņas. 

Armands Krauze, zemkopības ministrs, bioloģiskais lauksaimnieks Siguldas novadā, šī viņam būs septītā zirņu sējas sezona. Lūk, ko viņš iesaka ņemt vērā, sējot zirņus bioloģiskajā saimniecībā:

1. Sēt tikai laukos, kur augsnēs pH ir virs 6.0, optimāli virs 6.5.

2. Pirms sējas apstrādāt zirņu sēklu ar nitragīnu.

3. Sēt dziļi, pat  7–9 cm.

4. Nogaidīt un sēt ar tādu aprēķinu, lai tie sāk dīgt, kad meža zosis aizlidojušas. Pieredze liecina, ka agrs sējums neattaisnojas.

SIA Latvijas Grauds īpašniekam Elvim Lazdiņam ir mazāka pieredze zirņu audzēšanā, bet šogad tos ieplānojis sēt ievērojami lielākās platībās. Viņa atziņas un ieteikumi:

1. Viss sākas rudenī – ar starpkultūru plānotajā zirņu laukā un arumu (Elvim ir smaga granulometriskā sastāva augsnes, tāpēc labāk lauku apart rudenī). 

2. Kā pēc grāmatas – līdzko lauks apžuvis, sēt. 

3. Elvis novērojis, ka viņa laukos labākā izsējas norma ir 100–120 sēklas uz m2, 2025. gada pavasarī plānots sēt 120 dīgtspējīgas sēklas/m2.

LPKS Latraps agronomei – konsultantei no Aizkraukles Zanei Liepiņai ir liela pieredze ar saimniekiem, kas zirņus sēj jau samērā ilgi. Zanes secinājumi: 

1. Lai nodrošinātos pret nepatīkamiem pārsteigumiem, vēlreiz pārbaudīt zirņu priekšaugam izmantotos herbicīdus.

2. Zirņus sēt laukos, kur rudenī veikta augsnes apstrāde, un pēc iespējas agri, jo pavasara salnas zirņiem neko nenodarīs.

3. Sēt 4–6 cm dziļi.

4. Sējumiem noteikti jābūt pieveltiem, nodrošinot mitrumu un augsni bez cilām, kas labvēlīgi ietekmēs augsnes herbicīdu darbību. Pievelts sējums novērsīs problēmas kulšanas laikā, ja būs veldre.

Redzam, ka pieredzes stāsti ir līdzīgi, bet ir arī daži atšķirīgi ieteikumi. 

Visi aptaujātie uzsver, ka ir svarīgi sagatavot lauku. Tradicionālajā audzēšanas sistēmā sastrādāta augsne (arts rudenī) ļauj agrāk uzsākt sēju. Iepriekšējā gadā izmantojot starpkultūras, tiek ielabota augsne. Kādas sugas izvēlēties starpkultūrām pirms zirņiem, Latvijā nav izpētīts. Jāņem vērā, ka starpkultūras augi var uzkrāt zirņiem kaitīgos organismus. Augu aizsardzības zinātniskais institūtā Agrihorts un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē tikai šogad uzsāks pētījumu Tauriņziežu starpkultūras ietekme uz kaitīgo organismu izplatību (monitorings saimniecībās).

Sēklu apstrāde ar nitragīnu. Lauka pētījumi par nirtagīna ietekmi uz zirņu augšanu un attīstību Latvijā pēdējos gados nav veikti. Tātad, kas ir nitragīns? – Nitragīns ir bakteriāls augsnes mēslojums, satur gumiņbaktērijas, kas saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to. Senākos pētījumos, audzējot zirņus bioloģiski, ir norādes, ka nitragīna lietošana, apstrādājot sēklas pirms sējas, ir devusi ražas pieaugumu par aptuveni 15 %.  

Zirņi pacieš salnas līdz pat -5 °C, bet lielāki augi cieš jau no -2 °C, tāpēc nav iemesla kavēties ar zirņu sēju. Zirņi un citi pākšaugi sējas laikā ir mitruma prasīgi – lai sēklas labi dīgtu, tām nepieciešams daudz ūdens  (100–120 % graudu svara) – vairāk nekā  citiem kultūraugiem. No šīs prasības arī izriet sējas dziļuma izvēle. Atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva sējas dziļums ir 4–9 cm, seklāk sēj smagās augsnēs. Atceramies, ka zirņi necieš, ja tos sēj dziļi un pārmitrā augsnē. 

Vieni no lielākajiem izdevumiem zirņu audzēšanā saistīti ar herbicīdiem. Tīrs lauks no nezālēm ir priekšnoteikums labai ražai. Tāpēc svarīgi, lai lauks pēc sējas būtu smalkdrupatains. To var panākt, augsni pieveļot, taču paturot prātā, ka noblīvēti lauki, īpaši lauka malās un galos, zirņiem nepatīk. Latvijā zirņu sējumos lieto gan augsnes herbicīdus, gan pieskares iedarbības herbicīdus. 

Kas jāņem vērā, veicot nezāļu ierobežošanu integrēti:

• Nezāles ar augsnes iedarbības herbicīdiem ierobežo atkarībā no iepriekšējos gados novērotās nezāļainības.  

• Herbicīdus pēc nezāļu sadīgšanas lieto atbilstoši dīgstošo nezāļu spektram.  

• Augsnes iedarbības herbicīdus lieto iespējami agri, kamēr augsne ir pietiekami mitra, bet ne pārmitra vai sausa, lai augsnes herbicīds labi iedarbotos.  

• Augsnes herbicīdu nav ieteicams lietot, ja tiek prognozēti lieli un spēcīgi nokrišņi. 

• Līdzena un smalki sastrādāta augsnes virskārta veicina augsnes herbicīdu efektivitāti. 

• Zirņi pieder pie ļoti jutīgiem kultūraugiem, tāpēc herbicīdi lietojami tikai optimālos zirņu augšanas apstākļos (temperatūra, mitrums, kaitēkļu, slimību bojājumi u.c.), lai kultūraugiem neradītu fitotoksiskumu.  

Ierobežojot nezāles divreiz – tūlīt pēc sējas ar augsnes herbicīdu un vēlāk, kad nezāles atkal sadīgst, ar pieskares iedarbības herbicīdu, LPKS Latraps biedru saimniecībās sasniegti vislabākie rezultāti. 

Nākamais darbs pēc sējas ir veikt kaitīgo organismu novērošanu. Agrās zirņu attīstības stadijās viegli manīt zirņu svītraino smecernieku (Sitona lineatus) un viņa radītos bojājumus – vaboles zirņa lapu malām izgrauž pusapaļus robus. Tas var notikt, ja pēc zirņu sadīgšanas iestājas silts un sauss laiks.

Turpmākos sējumu kopšanas darbus aprakstīsim nākamajā žurnāla numurā.  

Zirņos ir nākotne!