Mans LATRAPS

Sezonu vērtē LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža

Šī vēsā sezona bijusi dienvidnieciski karstasinīga. Pavasarī bija pārziemojuši visi sētie ziemāji, kas deva optimistiskas ražas prognozes. Garais pavasaris un vēsais vasaras sākums, kā arī pārdomātie agrotehniskie pasākumi  labu ražu nodrošināšanai,  šo prognozi piepildīja. Esam sagaidījuši rekordražu. Dažam ne tik kvalitatīvu, kā bija cerēts, bet kopumā labu. Tagad visiem graudu nozarē iesaistītajiem jāpieliek pūles, lai labo ražu veiksmīgi pārdotu.

Kādus secinājumus šis gads devis graudkopjiem, un ko mums no tā visa mācīties, sezonu vērtē LATRAPS ģenerāldirektors EDGARS RUŽA.

- Kā Tu vērtē šo sezonu.

- Šī sezona parāda, ka veidojas šķēres starp ražas novākšanas tempiem un pieņemšanas jaudām. Kopumā, jāsaka, ka Latvijā graudu ražošanas apjomi pieaug straujāk nekā pirmapstrādes un uzglabāšanas kapacitāte. Pēdējos gados daudz investēts kombainos, piekabēs, jaudīgā tehnikā. Turpretī nepietiekami ieguldīts pirmapstrādes kompleksos. Lai gan LATRAPS katru gadu iegulda tieši pirmapstrādes un uzglabāšanas jaudu palielināšanā, šosezon arī ar to ir par maz. Elejā uzglabāšanas jaudas palielinātas par 12 000 tonnām, Jaunpagastā par 3000 tonnām, klāt nākusi Bauska, Aizkraukle, Madona.  LATRAPS pieņemšanas jaudas palielinātas par apmēram 50 000 tonnu, taču šī gada ražas kopievākums ir vismaz par pusmiljonu tonnu lielāks nekā pērn.  Tiek lēsts, ka kopraža pieaugusi par 20 – 30%. Zemgalē ražu pieaugums nav tik izteikts, jo jau vairākus gadus tiek iegūtas stabili augstas ražas, izņemot, protams, pagājušo gadu, kad kailsals  nopostīju lielāko daļu ziemāju. Būtisks ražu kāpums ir Kurzemē, Vidzemē un Latgalē. Turklāt labas ražas šogad padevušās ne tikai ziemājiem, bet arī vasarājiem, ne tikai kviešiem, bet arī rudziem un auzām, īpaši ražīgas bijušas pupas un ziemas rapši.

Lai gan vidēji ražas novākšana kavējās par 10 dienām, tik un tā Zemgalē gandrīz visa raža tika novākta līdz 1. septembrim. Tas apliecina, ka novākšanas jaudas ir labas, neaizmirstot, ka laika apstākļi bija īpaši labvēlīgi.

- Taču šogad saņemam kritiku, ka visi bunkuri un noliktavas ir pilnas un graudus fiziski nav kur likt. Ko darīt?

- Manuprāt , saimniekiem nākamās investīcijas jānovirza tieši ražas uzglabāšanas jaudu palielināšanai. Ne vienmēr tiem jābūt uzglabāšanas torņiem, saprātīgāk  būtu būvēt vai aprīkot šķūņus, noliktavas, uzglabāšanas laukumus, kurus var izmantot dažādām saimniecību vajadzībām pēc tam, kad graudi aizvākti. Nu kaut vai tehnikas, minerālmēslu novietošanai zem jumta. Ražas novākšanas laikā galvenais uzdevums, ražu novākt no lauka bez kavēšanās. Tāpēc katrs laukums, vēl jo labāk, ja tas ir zem jumta, būtu jāizmanto lietderīgi – graudi jākuļ, kad tie vislabāk kuļās  - ar mitrumu līdz 14 %, nevis jāpiekuļ piekabe un jāstāv rindā pieņemšanas punktā, lai to izbērtu. 

- Kā sokas ar kalšu iegādēm, vai kalšu jaudas LATRAPS biedriem ir pietiekamas?

- Ar kalšu iegādi jābūt ļoti apdomīgiem. Kalts neatrisinās uzglabāšanas problēmas, turklāt tā ir liela investīcija, kas vairumam saimniecību nebūs paceļama. Jārēķinās, ka kalts strādā tikai labi ja divus mēnešus gadā, un tās uzraudzībai vajadzīgi zinoši cilvēki. Tieši nepietiekamie cilvēkresursi var izrādīties klupšanas akmens. Saimnieks pats nevar atrasties trijās vietās vienlaikus – pie kombaina stūres, traktorā un kaltējot graudus.  Vēl jārēķinās, ka no mazām kaltēm iegūsim diezgan unificētu graudu partiju, proti, nebūs iespējams, katrai kravai no katra lauka veikt analīzes un tik skrupulozi sadalīt pēc dažādām kvalitātes grupām. Līdz ar to var rasties situācija, ka “darvas karote sabojā medus mucu”, jeb viena sliktas kvalitātes graudu krava sabojā visu iekūlumu, un plānoto pārtikas graudu vietā sanākusi lopbarība.

Esmu piesardzīgs attiecībā uz graudu cenu prognozēm. Taču šobrīd graudu cena ir pietiekami liela, lai tā veicinātu platību un ražošanas efektivitātes pieaugumu globāli. Ja pēkšņi nenotiek kāda dabas katastrofa, kas izposta ražu kādā no pasaules galvenajiem graudu audzēšanas reģioniem, globālie graudu krājumi ar katru gadu pieaug, deficīts neveidojas. Pat Latvijā, neskatoties uz to, ka graudu cenas pēdējos divos gados krīt arvien zemākas, platības pieaug. Tātad graudu bizness ir ienesīgs. Bet, pirms pieņemt lēmumu par tik lielu investīciju kā kalts un graudu uzglabāšanas bunkuru uzstādīšana, vēlreiz der pārrēķināt biznesa plānu pie zemākām graudu cenām un piezemētākām ražām.

- Par milzīgajām graudu kaudzēm pie pirmapstrādes  kompleksiem jau saņemta  kritika un pārmetumi. Cik tie ir pamatoti?! Cik lieli ir zudumi šādi graudus uzglabājot?

- Graudu kaudzes LATRAPS teritorijā ir mūsu atbildība par saviem biedriem. Jā, mēs uzņemamies risku un graudus no saimniekiem pieņemam. Lai viņiem pašiem nebūtu kulšanas laikā jāpavada laiks gaidot uz graudu izbēršanu, pieņēmām lēmumu -  beram kaudzēs uz laukumiem. Mums ir pieredze, kā tikt galā ar kaudzēm. Turklāt ir samērā veiksmīga produkcijas pārdošanas stratēģija.  Taču jāatzīst, ka šobrīd situācija ir sarežģītāka, nekā plānojām – graudu kaudzes neplok, vagoni pilni ar graudiem, kuģi stāv rindā uz uzkraušanu un viss tikai tāpēc, ka nedēļu tieši virs Liepājas noturējušies lietus mākoņi, būtiski kavējot operatīvu kuģu uzkraušanu.

Graudu kaudzes uz laukumiem ir īstermiņa risinājums, zudumi veidojas, taču tie ir nesalīdzināmi mazāki, ja salīdzina ar katru kulšanai nokavēto dienu. Pēdējie gadi pierādījuši, ka kulšanai izcili labvēlīgi apstākļi ir apmēram divas nedēļas. Jādara viss, lai šajā laikā novāktu visu ražu, kas gatava. Kaut vai kraujot kaudzēs zem klajas debess, bet uz kārtīga pamata, lai var savākt.  Savlaicīgi novākta un sabērta raža kaudzē ir tava, bet uz lauka atstātā vēl ir Dieva ziņā, un tā rūk, un novākšanas izmaksas pieaug ar katru dienu. Kaudzēs zudumi nepārsniedz 1%, turpretī uz lauka – nelabvēlīgos apstākļos var pazaudēt pat visu ražu.

- Kur LATRAPS realizē izaudzēto ražu? Kas notiek vietējā tirgū – oponenti pārmet, ka LATRAPS visu izaudzēto eksportē.

- Iekšējā tirgū būtiskas izmaiņas nav notikušas – pieprasījums pēc graudiem nepalielinās. Uzskatu, ka tā sauktā pievienotā vērtība ir tad, ja vērtību patiešām pievieno, nevis mēģina pārstrādāt, bet lai varētu pārdot saražoto, izejviela jāiepērk lētāk kā to iespējams pārdot citur. Mēs savus graudus pārdodam par tirgus cenu! Taču mums ir prieks par vairākiem sadarbības partneriem, kas ir iemācījušies šo pievienoto vērtību radīt. Piemēram, “Dobeles Dzirnavnieks” ar jaunajiem produktiem – makaroniem, spageti, ir spējis atrast eksporta tirgu, un tādējādi var no Latvijas zemniekiem pirkt kvalitatīvus graudus par tirgus cenu. Tie, kas nav būvējuši utopiskus biznesa plānus, neprofesionāli attīstījuši pārstrādi, uzsākuši ražot produktus, kas nevienam nav vajadzīgi, ar katru gadu kļūst stabilāki sadarbības partneri, ko mēs jūtam pēc savlaicīgiem norēķiniem.

- Kas notiek ārējos tirgos, vai esam apguvuši graudu cenu fiksēšanas nosacījumus?

- Tas ir liels izaicinājums gan LATRAPS komandai, gan saimniekiem – kurā brīdī savu preci pārdot jeb fiksēt cenu. No tā, kurā brīdī tiek fiksēta cena, ir atkarīgs, cik lieli būs saimniecības ieņēmumi un dažkārt pat izdzīvošanas iespējas. Mums vēl daudz jāmācās, jo lielākā daļa saimnieku tomēr cenu fiksē rudenī, par tā saukto dienas cenu (kas gan ir tā pati tirgus cena). Otro gadu pēc kārtas kulšanas laikā cenas krītas, taču tā tas nav bijis vienmēr. Tirgus ir svārstīgs, precīzi prognozēt nav iespējams, liela ietekme tirgū ir ģeopolitiskām spēlēm. Taču šobrīd LATRAPS saimnieki paši pieņem lēmumu, par kādu cenu savu izaudzēto ražu pārdot, LATRAPS organizē pārdošanas procesu un savāc apjomu.

- Vai embargo ir ietekmējis arī graudu ražotājus?

- Tiešā veidā – nē. Embargo smagi skāris Krievijas ekonomiku, vājinājis rubli. Līdz ar to Krievijas graudi tirgū ir lētāki, neskatoties uz ieviestajiem ievešanas ierobežojumiem un eksporta nodevām. Iespējams, šārudens zemās cenas ir tieši saistītas arī ar Krievijas graudu eksportu. Dažos, mums labi pazīstamos, tirgos pie Melnās jūras mums vairs nav ko darīt, tur ir priekšā Krievijas graudi. Krievija ik pa mirklim ziņo par rekordražām, taču patieso stāvokli par tādām tirgus dalībniecēm kā totalitāro Krieviju un Ķīnu, nekad neuzzināsim. Tur ar ražu un krājumu cipariem tiek manipulēts politiskos nolūkos. Taču to ietekme pasaules tirgos ir pieaugoša.

Prognozējot tālāku graudu tirgus attīstību, jāņem vērā, ka augstās graudu cenas 2007.un 2012. gadā pacēlušas graudu ražošanu  pasaulē citā līmenī. Modernās tehnoloģijas ļauj ar graudu audzēšanu nodarboties tur, kur tas agrāk netika darīts vai darīts ļoti neefektīvi. Tirgū aktīvi ienāk Krievija, Ukraina, pat Indija un Ķīna. Jāņem vērā, ka pēdējos gados graudu ražošana pārsniedz patēriņu, tāpēc palielinās kopējie graudu uzkrājumi. Pārliekam optimismam par ļoti augstām graudu cenām tuvākā perspektīvā nav pamata. Tāpēc plānojot ieguldījumus tehnikas parka un kalšu modernizēšanai, jābūt saprātīgiem un jāizvērtē atmaksāšanās iespējas ne tik labvēlīgās sezonās.