Ir vietas, kur Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā
Ir vietas, kur Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā
7. augusta vētras un krusas radītie postījumi
Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā. Pirmdienas, 7. augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%.
Ģirts Ozols, LATRAPS Valdes loceklis apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras.
Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt. Zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta. Līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs. Situācija nav vienkārša un jāsaka, ko nepaņēma pavasara sals un vasaras sausums, lielā daļā saimniecību šogad piebeidza krusa.
Lai arī situācija vēl joprojām tiek apzināta, Ģ. Ozols minēja, ka
vētras postījumi Latvijas kopražu ietekmēs daļēji, jo lielākie postījumi ir reģionāli. Vienlaikus viņš paredzēja, ka ievērojami būs cietusi graudu kvalitāte un pēcāk varētu būt vērojams pārtikas graudu iztrūkums, jo liela daļa novāktās ražas atbildīs lopbarības graudu standartiem.
Komentējot iespējamos zaudējumu segšanas veidus:
liela daļa saimniecību ir apdrošinājušās un līdz šim LATRAPS ir informācija par pieteiktiem zaudējumiem aptuveni 6000-7000 hektāru platībā. Vienlaikus saimniecībās, kurās īpašumi nav apdrošināti, vētra un krusa ir pielīdzināma katastrofai. Nedomāju, ka kāda saimniecība var uzkrāt tādu drošības spilvenu, ar ko varētu šādus zaudējumus nosegt, jo ražas novākšana ir tikai pašā sākuma stadijā, un es gribētu teikt, ka Latvijā novāktās ražas apmērs varētu būt aptuveni 15- 20%. Patlaban LATRAPS turpina darbu pie situācijas apkopošanas un kooperatīvs centīsies palīdzēt nelaimē nonākušajām saimniecībām.
Savukārt, Maira Dzelzkalēja – Burmistre, “Zemnieku Saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece, intervijā LTV ziņu dienestam par ražas perspektīvām šajā sezonā:
Lielākais sējumu apdrošinātājs, VH Latvija, līdz vakardienai bija saņēmuši pieteikumus par 19 000 hektāriem no 100 saimniecībām. Ņemot vērā, ka šī nav vienīgā sējumu apdrošināšanas kompānija, tie cipari varētu būt starp 25 000 un 30 000 hektāriem, kas ir vētras skarti. Latvijā sējumu apdrošināšana vēl nav pietiekoši iedzīvināta, un apdrošināti ir mazāk par 20% no visiem sējumiem. Zemgalē sējumu apdrošināšana ir daudz plašāka, daudz vairāk saimnieki apdrošina sējumus, tāpēc šeit tā proporcija būs daudz lielāka. (..) Pirmdien radītā postaža varētu mudināt lauksaimniekus aktīvāk un plašāk izmantot sējumu apdrošināšanu. (..) Ja mēs runājam par plašajām laukaugu kultūrām, graudaugiem, tad precīzu prognozi nevaram dot, jo šobrīd ir nokults mazāk par 20% visā Latvijā.
Vienlaikus Ģ. Ozols apstiprināja, ka
Vēl ir pietiekami liels laika sprīdis, lai sagatavotos nākamajam gadam, jo ir nepieciešams iesēt ziemājus. Tomēr arī ziemāju sējā nokrišņi nepalīdz. Lietus patlaban apgrūtina sējas darbus vismaz divos aspektos, kur no vienas puses sēt nav iespējams, jo ir pārāk mitrs, bet no otras - sēt nav iespējams, jo uz laukiem vēl stāv nenovāktie vasaras kultūraugi. Izaicinājumi lauksaimniecībā šogad pietiek,
Informācija atrodama citos interneta portālos: