Mans LATRAPS

Rietumeiropā tiek aizvadīta neparasti mitra un silta ziema

Eiropas Savienības Kopējais pētniecības centrs  ir apkopojis šīs ziemas laika apstākļus Eiropā, kā arī devis tuvākās prognozes. Pēc centra sniegtās informācijas, Eiropā šī ir bijusi ļoti silta un nokrišņiem bagāta ziema un dotās prognozes tuvākajā nākotnē nesola būtiskas izmaiņas. Zemāk piedāvājam detalizētāku ieskatu centra dotajā nokrišņu, temperatūras un sala postījumu apskatā.

Nokrišņi

Vairākus Rietumeiropas reģionus janvāris un februāris pārsteidza ar ilgstošu un stipru lietu. Periods no 01.01.14.-17.02.14. Itālijas ziemeļu daļā un Lielbritānijā ir bijis slapjākais kopš 1975. gada. Rezultātā šajās valstīs daļa lauksaimniecības zemju ir ļoti mitras un applūdušas. Līdzīgi laika apstākļi, taču ne tik izteikti, ir vērojami arī Francijas rietumu un dienvidu reģionos. Savukārt Piraneju pussalā spēcīgas lietusgāzes bijušas tieši februāra pirmajā pusē.

Janvārī Francijas dienvidaustrumu daļā, Itālijas ziemeļu un centrālajā daļā, Lielbritānijas dienvidu un rietumu daļā kā arī Piraneju pussalas ziemeļrietumos nokrišņu daudzums pārsniedzis 200 mm. Arī Francijas rietumu daļā, Skandinavijas pussalas dienvidos un Adrijas jūras piekrastē pārsniegts vidējais nokrišņu daudzuma rādītājs. Visur Eiropā nav lijis vienādi - Vācijā, Čehijā, Austrijā, Ungārijā, Ukrainas dienvidos un Skandināvijas pussalas ziemeļu daļā nokrišņu daudzums ir bijis par aptuveni 30-50% mazāks nekā parasti šajā periodā.

Februāra pirmajā pusē stiprs un ilgstošs lietus turpinājās Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Piraneju pussalā, Balkānu pussalas ziemeļos, kā arī Skandināvijas dienvidos. Spēcīgo nokrišņu rezultātā vidējais nokrišņu daudzums ir pārsniegts par 100 mm Itālijas ziemeļos, Francijas rietumos, Piraneju pussalā, Lielbritānijā, Slovēnijā un Horvātijā. Savukārt Spānijas dienvidos un Itālijas dienvidos bagātīgie nokrišņi radījuši labvēlīgu mitruma paaugstināšanos augsnē. Sausāks nēkā ierasts februāris bijis Polijā, Vācijas austrumu daļā, Čehijā, Ukrainā, Grieķijā un Melnās jūras reģionā. Februāra pirmajā nedēļā Eiropas ziemeļu daļā un Austrumeiropā izveidojās pastāvīga sniega sega, taču iestājoties siltākam laikam, jau pēc nedēļas sniegs daudzviet nokusa.

Kopumā pagaidām ir grūti prognozēt, kā nokrišņi Rietumeiropā ietekmēs gaidāmo ražu. Parasti ziemāji spēj ilgstoši izturēt mitrus laika apstākļus, tomēr šī gada nokrišņu daudzums minētajos reģionos ir bijis ārkārtējs. Papildus jāņem vērā, ka nokrišņu skartajās teritorijās ir bijusi arī neparasti augsta gaisa temperatūra. Tas nozīmē, ka augsnē esošais skābeklis salīdzinoši daudz tiek patērēts augu saknēm un mikrobioloģiskajiem procesiem, kas var izraisīt sakņu asfiksiju.  Sekas var būt dažādas: sākot ar minimālu negatīvo ietekmi uz auga attīstību, kas labu laikapstākļu gadījumā vēlāk var tikt kompensēta, līdz pat pilnīgai sējumu iznīkšanai un nepieciešamībai tos pārsēt. Turklāt pārmērīgs mitruma daudzums šajā laika periodā nozīmē arī barības vielu zudumu un augstāku slimību uzliesmojumu risku.

Temperatūra

Lielākajā Eiropas daļā joprojām turpinās ziemai neparasti silti laika apstākļi.

Janvārī Eiropas rietumu un centrālajā daļā vidējā temperatūra pārsniedza normu par 2 līdz 4° C. Siltāka gaisa temperatūra nekā ierasts tika reģistrēta Itālijas dienvidos, Balkānu pussalā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā un Turcijā. Savukārt ap 15. janvāri Eiropas ziemeļu, ziemeļaustrumu daļā līdz pat Ukrainai, Polijai un Vācijas austrumu daļai ieplūda aukstās gaisa masas, vidējai dienas temperatūrai pazeminoties par 10° C. Vēsāks laiks saglabājās līdz februāra sākumam. Šajā periodā Baltijas valstīs, Ukrainas ziemeļu daļā, Baltkrievijā, Krievijā, Somijā un Zviedrijā temperatūra pārsniedza pat -20° C atzīmi. Turpretī Rietumeiropā saglabājās samērā silti laika apstākļi.

Pēc 17. februāra vidējā gaisa temperatūra paaugstinājusies visā Eiropā. Eiropas centrālajā un dienvidaustrumu daļā valdošā gaisa temperatūra pārsniedza normu par 2 līdz 4° C. Savukārt Krievijas centrālajā daļā un Skandināvijas pussalā pat par 6 līdz 8° C. Nedaudz zem normas gaisa temperatūra tika novērota Melnās jūras reģionā, Krievijas austrumu daļā un Piraneju pussalas rietumu daļā.

Siltie laikapstākļi Eiropā, kuru saglabāšanās tiek prognozēta arī turpmāk, neļauj iestāties miera periodam un veicina veģetācijas procesu augos, tādējādi samazinot to izturību pret iespējamo salu agrā pavasarī.

Paredzams, ka februāra beigās joprojām saglabāsies neparasti silti laika apstākļi no Turcijas līdz Ziemeļeiropai, vidējai gaisa temperatūrai dienā pārsniedzot normu par 6 ° C. Savukārt Krievijā (Eiropas daļā) būs vēsāks nekā parasti šajā periodā, ar aptuveno dienas vidējo gaisa temperatūru par 6 ° C zemāku kā norma. Rietumeiropā paredzams, ka gaisa temperatūra būs normas robežās. Prognozes liecina, ka sals lielāks par -6 ° C lielākajā daļā Eiropas nav gaidāms. Zemāka gaisa temperatūra varētu būt tikai Skandināvijas ziemeļu daļā un Krievijā.

Sala postījumi

Pateicoties neparasti siltajai ziemai Eiropā, pagaidām sala nodarītie zaudējumi ir salīdzinoši nelieli. Reģionos kuros temperatūra noslīdēja zem -10 ° C, ziemāju veģetācija bija apstājusies un lielākajā daļā reģionu tos aizsargāja arī sniega sega. Tiek prognozēts, ka  vietām varētu būt izsaluši sējumi Krievijā un Ukrainā, kur janvāra un februāra mijā gaisa temperatūra noslīdēja zem – 20 ° C .

Prognozes liecina, ka Lielbritānijā, Francijā, Spānijas vidienē, Itālijas ziemeļos, Vācijas rietumos, Dānijā, Beniluksa valstīs un Karpatu reģionā ziemājiem ir iestājies daļējs miera periods. Savukārt pilnīgs miera periods augiem ir Polijā, Čehijā, Rumānijā, Baltijas valstīs, Ukrainā, Krievijā un Turcijas austrumu daļā. Ar pavasara tuvošanos veģetācijas process Eiropā drīzumā gan varētu atsākties. Ņemot vērā laika prognozi tuvākajām divām nedēļām, tiek paredzēts, ka miera periods varētu tikt pārtraukts Itālijā, Balkānu pussalā, Rumānijā, Austrijā, Ungārijā, Čehijā, Polijā un Ukrainas dienvidos. Austrumeiropā augu izturība pret salu joprojām saglabājas, neskatoties uz temperatūras paaugstināšanos. Kopumā februāra mijā un marta sākumā nav gaidāma temperatūras strauja pazemināšanās, līdz ar to netiek prognozēti būtiski sala postījumi.